3. V idējā darba ražīguma līmeņa noteicošie faktori Latvijā
3.3. Vidējā darba ražīguma līmeņa noteicošo faktoru analīze ES reģionā
Šajā apakšnodaļā tiek novērtēti darba ražīguma starpvalstu atšķirību, kā arī darba ražīguma pieauguma un tā pieauguma tempa starpvalstu atšķirību ietekmējošie faktori saskaņā ar promocijas darba 1.3. apakšnodaļā analizētajām metodēm (vienādojumi 1.26. – 1.27., 1.31. – 1.32., 1.34. – 1.35., 1.40. – 1.41., 1.45. – 1.46, 1.48. - 1.49, 1.54. – 1.56, 1.60. – 1.62, 1.64. – 1.66).
Pētījuma gaitā tika iegūts, ka neoklasiskā izaugsmes modeļa ietvaros fiziskajam kapitālam nav izšķirošas lomas darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirību noteikšanā. Atkarībā no datu veida un laika perioda fiziskā kapitāla devums ir robežās starp 30% un 50% (sk. 3.9. attēlu).
Tādējādi lielākā daļa (50-70%) darba ražīguma starpvalstu atšķirību palika nenoskaidrota, atspoguļojot atlikuma faktora (Solova atlikuma jeb KFP) ietekmi. Lai gan visu četru datu kombinācijas norāda uz to, ka fiziskā kapitāla nozīme darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībās ar laiku samazinās, jāatzīmē, ka, ņemot vērā tautsaimniecības strukturālās īpatnības, iegūst augstāku fiziskā kapitāla lomas novērtējumu, savukārt alternatīvu fiziskā kapitāla uzkrāšanas pieņēmumu izmantošana (t.i.,
K/Y
0 un δ vērtības atbilstoši ekonometriskās novērtēšanas rezultātiem atbilstoši 3.1. un 3.2. vienādojumiem) aizkavē šīs lomas samazinājumu laika gaitā (sk. 3.9. attēlu).118
Attēls 3.9. Fiziskā kapitāla ietekme uz darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībām, kas novērtēta ar neoklasisko izaugsmes modeli, %
Avots: autora aprēķins pēc GGAD, Pasaules Bankas un Eurostat datiem
Fiziskā kapitāla loma darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībās 2000. –2010. gada periodā vidēji ir ap 40%. Savukārt fiziskā kapitāla uzkrāšanas loma darba ražīguma pieaugumā un tā tempa starpvalstu atšķirībās tiek novērtēta nedaudz augstākā līmenī, attiecīgi ar 45% un 55%
(sk. 3.5. tabulu; četru datu veidu vidējais rādītājs).
Tabula 3.5.
Darba ražīguma noteicošo faktoru novērtējums pēc Koba-Duglasa ražošanas funkcijas (2000.-2010. gadā, %) Darba ražīguma: līmenis pieaugums
pieauguma tempa starpvalstu atšķirības Noteicošais faktors: Fiziskais
kapitāls KFP
Fiziskais
kapitāls KFP
Fiziskais
kapitāls KFP Vienādojums: 1.26 1.27 1.31 1.32 1.34 1.35
Apzīmējums:
Datu veids: VF VA VF VA VF VA
Bez korekcijām 34.6 65.4 48.1 51.9 59.3 40.7
Darba ražīguma korekcija 39.9 60.1 50.1 49.9 66.3 33.7
Kapitāla korekcija 40.4 59.6 39.6 60.4 44.2 55.8
Darba ražīguma un
kapitāla korekcija 46.9 53.1 41.3 58.7 49.1 50.9
Vidējais 40.4 59.6 44.8 55.2 54.7 45.3
Avots: autora aprēķins pēc GGAD, Pasaules Bankas un Eurostat datiem
Iegūtie rezultāti ir līdzīgi ar zinātniskajā literatūrā pieejamajiem atzinumiem (sk. promocijas darba 1.3. apakšnodaļu), ka neoklasiskā izaugsmes modeļa ietvaros kapitāls nevar izskaidrot ekonomikas izaugsmes procesa būtisku daļu. Tādējādi tiek iegūts, ka šis secinājums attiecas arī uz valstu izlasi, kas ietver ES-12, un tiek apstiprināts, ka šāds zinātniskās literatūras atzinums ir stabils attiecībā uz izmantoto valstu izlasi un laika periodu. Turklāt jāatzīmē, ka
119
pieņēmumiem par fiziskā kapitāla uzkrāšanu un tam, vai tiek veikta darba ražīguma korekcija saistībā ar strukturālajiem efektiem, nav izšķirošas ietekmes uz pētījuma rezultātiem: iegūtie secinājumi ir stabili atkarībā no izmantotā datu veida, kas palielina pētījuma rezultātu ticamību.
Neparametriskās ražošanas funkcijas formas izmantošana, pasaules ražošanas potenciālu konstruējot ar DEA metodi, būtiski palielina fiziskā kapitāla lomu. Fiziskā kapitāla ietekme uz darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībām ir novērtēta 85-110% robežās atkarībā no izmantotajiem datiem un laika perioda. Tādējādi, atceļot Koba-Duglasa ražošanas funkcijas ierobežojumus, fiziskā kapitāla nodrošinājuma starpvalstu atšķirības nosaka gandrīz visu darba ražīguma līmeņa izkliedi starp valstīm (sk. 3.10. attēlu).
Attēls 3.10. Fiziskā kapitāla ietekme uz darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībām, kas novērtēta ar DEA metodi, %
Avots: autora aprēķins pēc GGAD, Pasaules Bankas un Eurostat datiem
Fiziskā kapitāla loma darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirībās 2000. –2010. gada periodā vidēji ir ap 98%. Līdzīgi augsta ir fiziskā kapitāla uzkrāšanas loma darba ražīguma pieaugumā un tā tempa starpvalstu atšķirībās - attiecīgi 95% un 100%. (sk. 3.6. tabulu; četru datu veidu vidējais rādītājs). Dažreiz būtiska loma ir arī ražošanas procesa efektivitātei. Piemēram, ražošanas procesa efektivitātes pārmaiņas nosaka gandrīz trešdaļu no darba ražīguma pieauguma tempa starpvalstu atšķirībām (gadījumā, ja tiek izmantoti dati ar darba ražīguma un fiziskā kapitāla korekcijām). Tomēr neatkarīgi no datu veida, izmantojot neparametrisko ražošanas funkcijas formu, fiziskā kapitāla loma ekonomikas izaugsmē ir lielāka, nekā izmantojot Koba-Duglasa ražošanas funkcijas formu.
120
Tabula 3.6.
Darba ražīguma noteicošo faktoru novērtējums pēc DEA metodes (2000.-2010. gadā, %)
Darba ražīguma: līmenis pieaugums
Bez korekcijām 102.8 -2.8 91.9 8.1 140.3 -40.3
Darba ražīguma
korekcija 95.5 4.5 107.7 -7.7 121.1 -21.1
Kapitāla korekcija 103.8 -3.8 91.2 8.8 71.9 28.1
Darba ražīguma un
kapitāla korekcija 91.2 8.8 88.7 11.3 67.1 32.9
Vidējais 98.3 1.7 94.9 5.1 100.1 -0.1
Avots: autora aprēķins pēc GGAD, Pasaules Bankas un Eurostat datiem
Jāatzīmē, ka rezultātu atšķirības atkarībā no izmantotās ražošanas funkcijas formas varēja rasties divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, atbilstoši Basu un Weil (1998) piemērotajam tehnoloģijas modelim fiziskā kapitāla nodrošinājums mēdz ietekmēt KFP. Otrkārt, realitātē varētu nepiepildīties pārējie Koba-Duglasa ražošanas funkcijas nosacījumi (piemēram, IKP elastība pret fizisko kapitālu atšķiras no vienas trešdaļas, vai arī aizvietošanas elastība starp fizisko kapitālu un darbaspēku atšķiras no vieninieka). Tādēļ nākamais solis ir apvienot šīs abas metodes, ļaujot fiziskajam kapitālam ietekmēt KFP, bet saglabājot pārējās Koba-Duglasa ražošanas funkcijas īpašības.Abu metožu kombinācijas rezultāti ir parādīti 3.7. tabulā.
Tabula 3.7.
Darba ražīguma noteicošo faktoru novērtējums,
kombinējot Koba-Duglasa un DEA metodes (2000.-2010. gadā, %)
Darba ražīguma: līmenis pieaugums
Bez korekcijām 34.3 71.9 -6.2 50.0 36.6 13.4 46.4 64.8 -11.2
Darba ražīguma
korekcija 39.8 54.2 6.0 50.1 62.4 -12.5 64.0 42.6 -6.6
Kapitāla korekcija 39.6 79.4 -19.0 39.6 43.7 16.7 43.3 37.1 19.6
Darba ražīguma un kapitāla
korekcija 46.9 41.5 11.6 41.3 40.1 18.6 47.8 2.6 49.6
Vidējais 40.1 61.8 -1.9 45.3 45.7 9.0 50.4 36.8 12.8
Avots: autora aprēķins pēc GGAD, Pasaules Bankas un Eurostat datiem
121
Fiziskā kapitāla tiešā ietekme uz darba ražīgumu ir līdzīga tai, kas tika iegūts neoklasiskā izaugsmes modeļa ietvaros. Tomēr svarīga ir arī fiziskā kapitāla uzkrāšanas netiešā ietekme.
Novērtējot darba ražīguma līmeņa starpvalstu atšķirību cēloņus, netiešais efekts ir pat svarīgāks nekā tiešais efekts (šo faktoru loma darba ražīguma dispersijā ir attiecīgi ap 62% un 40%). Lielāks fiziskā kapitāla daudzums uz nostrādāto stundu ļauj izmantot produktīvākas tehnoloģijas, kas savukārt paaugstina darba ražīgumu. Vērtējot darba ražīguma pieauguma noteicošus faktorus vidēji 30 valstu izlasē, fiziskā kapitāla uzkrāšanas tiešais un netiešais efekts ir vienlīdz svarīgi (katrs no tiem nosaka 45-46% no darba ražīguma pieauguma).
Savukārt, noskaidrojot, kāpēc darba ražīgums dažās valstīs pieaug straujāk nekā citās, fiziskā kapitāla uzkrāšanas tiešais efekts ir svarīgāks par netiešo (tā ietekme ir attiecīgi 50% un 37%).
Fiziskā kapitāla uzkrāšanas netiešais efekts ir ignorēts standarta Koba-Duglasa dekompozīcijas gadījumā, kas tiek veikta neoklasiskā izaugsmes modeļa ietvaros.
Neoklasiskajā izaugsmes modelī fiziskā kapitāla nodrošinājums neietekmē KFP, tomēr šis pieņēmums neatbilst empīriskiem datiem. Piemēram, izmantojot datus ar darba ražīguma un kapitāla korekcijām, regresijas, kas saista KFP ar kapitāla nodrošinājumu, determinācijas koeficients ir 0.71. Tādējādi fiziskā kapitāla starpvalstu atšķirības nosaka 71% no KFP starpvalstu atšķirībām. Vēl augstāks determinācijas koeficients (0.83) ir, ja tiek izmantoti dati bez korekcijām (sk.P15.1 attēlu 15. pielikumā).
Pētījuma rezultāti parāda, ka tehnoloģijas līmenis ir būtiski atkarīgs no fiziskā kapitāla nodrošinājuma (k = K/L), tādējādi rezultātu atšķirības, izmantojot parametrisko un neparametrisko ražošanas funkcijas formu, var būt izskaidrotas ar Basu un Weil (1998) piemēroto tehnoloģijas modeli. Ņemot vērā kapitāla uzkrāšanas tiešo un netiešo ietekmi uz darba ražīgumu, kapitāla uzkrāšanai ir daudz svarīgāka loma ekonomikas izaugsmē, nekā tiek iegūts neoklasiskā izaugsmes modeļa ietvaros.
Jāatzīmē, ka ražošanas procesa efektivitātes loma darba ražīguma starpvalstu atšķirībās nav nozīmīga (tā ir pozitīva vai negatīva atkarībā no izmantotā datu veida). To var interpretēt tādējādi, ka valstis ar augstu darba ražīgumu vidēji nav efektīvākas par valstīm ar zemu darba ražīgumu. Tas zināmā mērā atšķiras no Jerzmanowski (2007) pētījuma secinājumiem, atbilstoši kuriem efektivitātes loma vidējā ienākumu līmeņa starpvalstu dispersijā 1995.gadā bija 43%. Ņemot vērā efektivitātes būtisko lomu, Jerzmanowski (2007) uzskata, ka turpmākajos pētījumos būtu jāmeklē ražošanas procesa efektivitātes noteicošais faktors valsts politikas īpatnībās. Tomēr jāatzīmē, ka viņš izmantojis plašu valstu izlasi, kas ietver pasaules bagātākās (ASV, Norvēģija) un nabadzīgākās (Kenija, Zambija) valstis. Efektivitātes augstā
122
loma varētu norādīt uz to, ka tehnoloģiju izplatība līdz pat pasaules nomales reģioniem nav pilnīga. Tādējādi salīdzinoši mazā (vai pat nenozīmīgā) efektivitātes loma, kas tika iegūta promocijas darba ietvaros, ES valstu ietvaros var norādīt uz pilnu tehnoloģiju transmisiju šajā reģionā (piemēram, ASV tehnoloģijas ir pieejamas Latvijā, bet daļa no tām netiek izmantota zemā fiziskā kapitāla nodrošinājuma dēļ).
Vidējā efektivitātes ietekme (izmantojot četrus datu veidus) ir negatīva (-1.9%). Visticamāk, tas atspoguļo neprecizitātes datos, it īpaši tas attiecas uz fiziskā kapitāla novērtējumu. Šis rezultāts nav jāinterpretē kā efektivitātes negatīvais devums darba ražīguma līmeņa dispersijā.
Piemēram, fiziskā kapitāla laika rindas konstruēšanā, izmantojot 3.1 un 3.2 vienādojumus un veicot darba ražīguma korekciju pēc diviem strukturālajiem efektiem, efektivitātes loma ir pozitīva pie visiem trijiem ekonomikas izaugsmi raksturojošiem indikatoriem.