2. Ekonomikas izaugsmes faktori Latvijā
2.4. Ražošanas faktoru loma s Latv ijas ekonomikas izaugsmē novērtējums
Tālāk tika aprēķināts ražošanas faktoru devums IKP izaugsmē Latvijā pēc 1.18 un 1.19 vienādojumiem. No 2.2. tabulas rezultātiem nav iespējams noteikt vienu faktoru vai vairāku precīzi definētu faktoru kombināciju, kuruvarētu uzskatīt par Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēku. Piemēram, kapitāla devums tiktu novērtēts 44% līmenī, savukārt KFP devums, kas pēc būtības ir ekonomikas izaugsmes neizskaidrotā komponente, ir 49%. KFP mēdz ietvert vairākus faktorus, kuru saraksts joprojām nav pilnīgs (no tehniskā progresa un institucionālās vides līdz ražošanas faktoru noslodzes un izmantošanas intensitātei) un pēc būtības tas ir "modeļa kļūda" – IKP izaugsmes daļa, kuru nevar izskaidrot ar ražošanas faktoru dinamiku. Savukārt 2.3. tabulas rezultāti (fiziskā kapitāla laika rinda tika kalibrēta tā, lai maksimizētu ražošanas funkcijas izskaidrošanas spējas) viennozīmīgi rāda galveno ekonomikas izaugsmes faktoru - fizisko kapitālu. Tā devums Latvijas IKP pieaugumā periodā no 2001. līdz 2010. gadam bija 78% (sk. 2.15a attēlu).
6.3 15.4
78.3
Fiziskais kapitāls Darbaspēks KFP
10.8
12.4 6.1
70.7
Privātais kapitāls Sabiedriskais kapitāls
Darbaspēks KFP
a)_ kopējais fiziskais kapitāls b) kapitāls privātajā un sabiedriskajā sektorā Attēls 2.15. Ražošanas faktoru un KFP devums Latvijas IKP pieaugumā (2001. - 2010.
gadā; %)
Avots: autora novērtējums, balstoties uz CSP datiem
Fizisko kapitālu nodalot institucionālo sektoru dalījumā, redzams, ka galvenā loma bijusi tieši privātā kapitāla uzkrāšanai (sk. 2.15b attēlu). Lai gan promocijas darba 2.3. apakšnodaļā tika iegūts, ka viens sabiedrisko investīciju lats vairāk veicina ekonomikas izaugsmi nekā privāto investīciju lats (šī atšķirība nav statistiski nozīmīga), lielāks privātā kapitāla apjoms un tā straujāks pieaugums nosaka lielāku privātā kapitāla lomu Latvijas IKP pieaugumā.
99
Promocijas darba ietvaros IKP elastība pret fizisko kapitālu tika novērtēta tuvu 1/3, kas ir līdzīgi iepriekšējo pētījumu rezultātiem (piemēram, Kazāks u.c., 2006; Titarenko, 2008;
Meļihovs un Dāvidsons (2006); Paula un Titarenko, 2009; sk. 2.5. tabulu).
Tabula 2.5.
Latvijas ražošanas funkcijas novērtējuma rezultātu zinātniskajā literatūrā salīdzinājums ar promocijas darba rezultātiem
Vetlov (2003) 1995-2002 0.54 62 -14 53
Stikuts (2003; 2004) 1995-2002 0.225 0.976
Bems, Johnson (2005) 1995-2003 0.37
Vanags, Bems (2005) 1995-2003 0.33 50 5 45
Grundiza u.c. (2005) 1996-2004 0.286 0.90
Titarenko (2008) 1996-2006 0.370 0.670 58.1 10.8 31.1
Kasjanovs (2009) 1995-2008 0.45
Paula un Titarenko (2009) 1996-2007 0.346 0.312 53.9 13.2 32.9
Meļihovs (2010) 1995-2005 0.404
Purmalis (2011) 2002-2009 0.11
Valujevs (2011) 1995–2010 0.232 0.211
Promocijas darba autora iepriekšējo pētījumu rezultāti:
Krasnopjorovs (2006) 1995-2005 0.252 2.019 34.7 7.5 57.8
Krasnopjorovs (2008) 1995-2007 0.357 1.940 49.4 11.1 39.5
Krasnopjorovs (2009a) 1995-2008 0.347 1.63
Krasnopjorovs (2011a) 1995-2009 0.295 1.81
Krasnopjorovs (2012d) 1995-2010 0.340 Promocijas darba pētījuma rezultāti:
K/Y
0 un δ vērtībasnoteiktas analītiski 1995-2010 0.230 1.331 43.7 7.3 49.0
K/Y
0 un δ vērtības tikakalibrētas 1995-2010 0.340 1.327 78.3 6.3 15.4
Kapitāls izdalīts privātajā un
sabiedriskajā komponentēs 1995-2010 0.360 1.354 83.1 6.1 10.8 Darbaspēka mainīgais tika
kalibrēts 1995-2010 0.382 1.501 88.2 2.6 9.1
Avots: autora veidota tabula
Turpretī Stikuta (2003) un Meļihova (2007) rezultāti ir ļoti līdzīgi promocijas darbā iegūtajiem, kad
K/Y
0 un δ vērtības tika noteiktas analītiski. Savukārt Dubras u.c. (2007) un100
Purmaļa (2011) pētījumos tika iegūtas visai zemas ˆK vērtības, visticamāk tāpēc, ka fiziskā kapitāla vietā tika izmantotas investīcijas (sk. promocijas darba 1.2. apakšnodaļu). Tikai divos pētījumos IKP elastība pret fizisko kapitālu tika novērtēta augstākā līmeni nekā promocijas darbā: Vetlovs (2003) un Meļihovs (2010). Vetlova (2003) rezultāti var atšķirties pētījuma perioda dēļ, turklāt var apšaubīt dažus viņa pieņēmumus par fiziskā kapitāla uzkrāšanu (sk.
promocijas darba 2.1. apakšnodaļu). Savukārt Meļihova (2010) darba rezultāts iegūts, balstoties uz ekonometrisko modeli ar pieņēmumu par mainīgo KFP attīstības tempu, tādējādi tie nav tiešā veidā salīdzināmi ar citiem pētījumiem.
Ražošanas faktoru devums Latvijas IKP pieaugumā gadu griezumā ir parādīts 2.16. attēlā.
IKP pieauguma dzinējspēks 2001.-2010. gada periodā bijis privātais kapitāls, savukārt sabiedriskā kapitāla un KFP devums ekonomikas izaugsmē ir līdzīgs. Kopējā fiziskā kapitāla akumulācijas process (privātā un sabiedriskā kapitāla devums) var izskaidrot 83% no Latvijas IKP pieauguma, kas būtiski pārsniedz iepriekšējo pētījumu rezultātus.
a)_kopējais fiziskais kapitāls b) kapitāls privātajā un sabiedriskajā sektorā Attēls 2.16. Ražošanas faktoru un KFP devums Latvijas IKP pieaugumā (gadu griezumā; 2001. - 2010. gadā; procentpunkti)
Avots: autora novērtējums, balstoties uz CSP datiem
Sabiedriskā kapitāla devums ekonomikas izaugsmē bija būtisks vien 2004.-2007. gada periodā, un tas ir saistāms galvenokārt ar pieaugušo ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdi. Fiziskā kapitāla uzkrāšana privātajā sektorā ir bijis galvenais IKP dinamikas noteicošais faktors līdz pat 2007. gadam ieskaitot, savukārt 2008.-2010. gada laikā šis process nebija straujš.
Tajā pašā laikā promocijas darba autors piekrīt Meļihovam un Dāvidsonam (2006), ka patlaban nav pieejams statistiskais rādītājs, kurš būtu viennozīmīgi vērtējams kā labākais (vai
101
vismaz pietiekami labs) cilvēkkapitāla aproksimators vai arī vismaz tāds, kura ietveršana ražošanas funkcijā uzlabotu tās pareģošanas spējas. Secināms, ka alternatīvā darbaspēka mainīgā izmantošana (nostrādāto stundu skaits pēc nacionāliem kontiem, kas maksimizē Latvijas ražošanas funkcijas izskaidrošanas spējas) ļauj paaugstināt fiziskā kapitāla devumu ekonomikas izaugsmē līdz 88.2% (sk. 2.6. tabulu).
Tabula 2.6.
Ražošanas faktoru un KFP devuma Latvijas IKP izaugsmē novērtējums (2001.-2010.gadā)
Kopējā kapitāla līmeņa kalibrācija - + + + +
Privātā un sabiedriskā kapitāla īpatsvaru kalibrācija + +
Darbaspēka mainīgā kalibrācija - - - + +
Kopējais fiziskais kapitāls 43.7 78.3 83.1 83.3 88.2
privātajā sektorā 70.7 75.1
sabiedriskajā sektorā 12.4 13.1
Darbaspēks 7.3 6.3 6.1 2.7 2.6
KFP 49.0 15.4 10.8 14.0 9.1
Avots: autora novērtējums, balstoties uz CSP datiem
Savukārt KFP jeb ar ražošanas funkcijas modeli neizskaidrotās ekonomikas izaugsmes komponentes devums samazinās līdz 9.1%.
Ir pamats uzskatīt, ka arī patlaban galvenais ekonomikas izaugsmes dzinējspēks Latvijā ir fiziskā kapitāla uzkrāšana privātajā sektorā. Investīcijas ir vairāk elastīgas pret ekonomikas cikla stāvokli nekā citas IKP komponentes, tādējādi tautsaimniecības atlabšanas periodā investīcijas kļuva par komponenti, kas nodrošināja lielāko devumu IKP kāpumā. Periodā no 2011. gada 1. ceturksnim līdz 2012. gada 2. ceturksnim vidējais investīciju gada kāpuma temps bāzes cenās pārsniedza 30%. Tajā pat laikā sabiedriskā sektora īpatsvars kopējo investīciju struktūrā šajā periodā vidēji bija 13.1%, kas ir ievērojami mazāk par 2009. – 2010.
gada rādītāju (20.5%). Ņemot vērā, ka fiziskais kapitāls sabiedriskajā sektorā ir vismaz tikpat veicina IKP kā fiziskais kapitāls privātajā sektorā, investīciju struktūras pārmaiņām par labu privātajam sektoram varētu būt negatīva ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi.
102 Nodaļas galvenie rezultāti
Latvijas ražošanas funkcijas novērtēšanas rezultāti liecina, ka IKP pieauguma dzinējspēks 21.
gadsimta sākumā bija fiziskā kapitāla uzkrāšana.
Pirmo reizi Latvijas gadījumā atsevišķi tika novērtēta fiziskā kapitāla privātajā sektorā un fiziskā kapitāla sabiedriskajā sektorā ietekme uz IKP. Tika atrasts, ka katrs valdības investīciju lats vairāk veicina IKP nekā privāto investīciju lats, lai gan atšķirības starp divu investīciju veidu ietekmi uz IKP nav statistiski nozīmīgi. Ņemot vērā fiziskā kapitāla privātajā sektorā lielāko apjomu un straujāko pieaugumu, tieši kapitāla uzkrāšana privātajā sektorā uzskatāma par galveno IKP veicinošo faktoru.
Ražošanas funkcijas novērtēšanas gaitā izmantotajām metodēm, statistisku datu avotiem un pieņēmumiem ir izšķiroša ietekme uz pētījuma rezultātiem. Tas ir svarīgs rezultāts, ņemot vērā, ka zinātniskajā literatūrā ražošanas funkcijas novērtēšanas rezultātu stabilitātes pārbaude parasti netiek veikta, bet retajos gadījumos, kad stabilitātes pārbaude tiek veikta, parasti konstatēts, ka izmantotajiem pieņēmumiem nav nozīmīgas ietekmes uz rezultātiem.
Lielāka problēma, novērtējot ražošanas funkciju ES-12 valstīm, ir ticamu fiziskā kapitāla datu trūkums. Uz nepareiziem pieņēmumiem novērtētām kapitāla laika rindām ir slikta IKP dinamikas izskaidrošanas spēja, tādējādi fiziskā kapitāla loma ekonomikas izaugsmē bieži tiek nenovērtēta. Šajā gadījumā neizskaidrotās komponentes KFP loma tiek pārvērtēta. Tika iegūts, ka fiziskā kapitāla devums IKP kāpumā 2001. –2010. gada laikā ir88%, kas ir būtiski vairāk nekā citu autoru pētījumos. Savukārt KFP loma tika novērtēta 9% līmenī, kas ir būtiski mazāk nekā citu autoru pētījumos.
103